Balts smaids bieži tiek saistīts ar jaunību un veselīgu izskatu, taču, gadiem ejot, zobi dabiski var kļūt tumšāki vai iegūt dzeltenīgu nokrāsu. Tas nenozīmē, ka cilvēks slikti rūpējas par zobiem. Zobu krāsas izmaiņas ietekmē gan organisma novecošanās procesi, gan uzturs, ikdienas paradumi un zobu emaljas nodilums.
Kāpēc zobi ar vecumu kļūst dzeltenāki, un vai iespējams atgūt gaišāku smaidu? Apskatīsim galvenos zobu krāsas maiņas iemeslus un iespējamos risinājumus.
Zobu dabiskā krāsa nav pilnīgi balta
Vispirms jāņem vērā, ka veseli zobi ne vienmēr ir sniegbalti. Zobu dabiskā krāsa var būt balta, pelēcīga, krēmīga vai viegli dzeltenīga.
Zoba redzamo daļu veido vairāki slāņi. Ārējo virsmu sedz emalja, kas ir samērā caurspīdīga, savukārt zem tās atrodas dentīns — cieti zoba audi ar izteiktāku dzeltenīgu nokrāsu.
Jo plānāka vai caurspīdīgāka kļūst emalja, jo vairāk caur to redzams dentīns. Tieši tādēļ zobi ar vecumu bieži izskatās dzeltenāki, pat ja uz tiem nav izteiktu aplikuma vai pārtikas traipu.
Emalja ar gadiem kļūst plānāka
Viens no galvenajiem zobu dzeltēšanas iemesliem ir emaljas pakāpenisks nodilums.
Ikdienā zobi tiek pakļauti:
- košļāšanai;
- zobu griešanai vai stiprai saspiešanai;
- skābiem pārtikas produktiem;
- saldinātiem un gāzētiem dzērieniem;
- pārāk agresīvai zobu tīrīšanai;
- dabiskam mehāniskam nodilumam.
Gadu gaitā emaljas slānis var kļūt plānāks. Tā kā zem emaljas esošais dentīns ir tumšāks, zobi sāk izskatīties dzeltenīgāki.
Emalja pati par sevi neatjaunojas, tādēļ ir svarīgi to saudzēt, izmantojot piemērotu zobu birsti, nepārspīlējot ar abrazīviem līdzekļiem un ierobežojot skābu dzērienu lietošanu.
Dentīns ar vecumu kļūst tumšāks
Zobu krāsas izmaiņas nav saistītas tikai ar emaljas nodilumu. Arī dentīna struktūra dzīves laikā mainās.
Zobam novecojot, dentīna slānis var kļūt biezāks un tumšāks. Tā rezultātā zobs iegūst izteiktāku dzeltenīgu vai pelēcīgu nokrāsu.
Tā ir dabiska novecošanās procesa daļa, kuru pilnībā novērst nav iespējams. Tomēr zobu ārējo izskatu daudzos gadījumos iespējams uzlabot ar piemērotām balināšanas un mutes kopšanas metodēm.
Kafija, tēja un sarkanvīns atstāj traipus
Ar vecumu uzkrājas arī pārtikas un dzērienu radītie pigmenti. Pat ja viens kafijas dzēriens zobu krāsu būtiski nemaina, regulāra kafijas lietošana vairāku gadu garumā var radīt pamanāmus virsmas traipus.
Zobus īpaši var iekrāsot:
- kafija;
- melnā un zaļā tēja;
- sarkanvīns;
- kola;
- tumšas ogas;
- sojas mērce;
- tomātu mērces;
- karijs un citi intensīvi pigmentēti produkti.
Šajos produktos esošie krāsu pigmenti var pieķerties zobu virsmai un pakāpeniski padarīt smaidu tumšāku.
Lai mazinātu iekrāsošanos, pēc kafijas, tējas vai krāsainu produktu lietošanas vēlams izskalot muti ar ūdeni. Dzērienus var lietot arī ar salmiņu, samazinot to saskari ar priekšzobiem.
Smēķēšana paātrina zobu dzeltēšanu
Smēķēšana ir viens no biežākajiem izteiktas zobu krāsas maiņas iemesliem.
Tabakas izstrādājumos esošais nikotīns un darva var veidot dzeltenus vai brūnganus nosēdumus uz zobu virsmas. Regulāri smēķējot, traipi var kļūt arvien tumšāki un grūtāk noņemami.
Smēķēšana var ietekmēt ne tikai zobu krāsu, bet arī:
- veicināt aplikuma un zobakmens veidošanos;
- radīt nepatīkamu elpu;
- pasliktināt smaganu veselību;
- palielināt mutes dobuma saslimšanu risku.
Profesionāla zobu higiēna var palīdzēt noņemt daļu no smēķēšanas radītajiem virsmas traipiem, savukārt zobu balināšana var uzlabot pašu zobu toni.
Uz zobiem uzkrājas aplikums un zobakmens
Dzeltenīga zobu nokrāsa ne vienmēr rodas pašu zobu audu izmaiņu dēļ. Dažkārt vainīgs ir uz zobiem uzkrājies aplikums vai zobakmens.
Mīkstais aplikums veidojas no baktērijām, ēdiena atliekām un siekalās esošajām vielām. Ja tas netiek regulāri notīrīts, aplikums var sacietēt un pārvērsties zobakmenī.
Zobakmens mēdz būt:
- dzeltenīgs;
- brūngans;
- pelēcīgs;
- tumšs, īpaši pie smaganu līnijas.
Zobakmeni nav iespējams pilnvērtīgi noņemt ar parastu zobu birsti. Tam nepieciešama profesionāla zobu higiēna.
Pirms zobu balināšanas parasti ir vēlams pārliecināties, ka zobi ir tīri un uz tiem nav izteikta aplikuma vai zobakmens. Pretējā gadījumā rezultāts var būt nevienmērīgs.
Medikamenti un veselības stāvoklis var ietekmēt zobu krāsu
Dažos gadījumos zobu krāsas izmaiņas var būt saistītas ar noteiktiem medikamentiem, ārstēšanu vai veselības stāvokli.
Zobu toni var ietekmēt:
- atsevišķu antibiotiku lietošana zobu attīstības laikā;
- ķīmijterapija vai staru terapija;
- mutes sausums;
- samazināta siekalu izdalīšanās;
- zobu nerva bojājums;
- iepriekš gūtas zobu traumas.
Ja viens zobs pēkšņi kļūst tumšāks nekā pārējie, ieteicams konsultēties ar zobārstu. Šādas izmaiņas var liecināt par zoba traumu, nerva bojājumu vai citu problēmu, kuru ar parastu balināšanu novērst nevarēs.
Kāpēc dažiem cilvēkiem zobi dzeltē ātrāk?
Zobu krāsu ietekmē arī ģenētika. Dažiem cilvēkiem emalja dabiski ir plānāka vai caurspīdīgāka, tādēļ zem tās esošais dentīns ir labāk redzams.
Atšķirīgs var būt arī:
- emaljas biezums;
- dentīna tonis;
- siekalu sastāvs;
- zobu virsmas struktūra;
- nosliece uz aplikuma un zobakmens veidošanos.
Tādēļ diviem cilvēkiem ar līdzīgiem ēšanas un mutes kopšanas paradumiem zobu tonis var būt atšķirīgs.
Svarīgi savu smaidu nesalīdzināt ar digitāli apstrādātām fotogrāfijām vai reklāmām. Dabiski zobi reti ir pilnīgi balti, un pārāk intensīva balināšana ne vienmēr rada dabisku rezultātu.
Vai dzeltenīgus zobus iespējams padarīt baltākus?
Daudzos gadījumos zobu toni iespējams uzlabot, taču piemērotākā metode ir atkarīga no krāsas maiņas iemesla.
Profesionāla zobu higiēna
Ja zobu krāsu galvenokārt ietekmē aplikums, zobakmens, kafijas vai smēķēšanas radīti nosēdumi, labs pirmais solis ir profesionāla zobu higiēna.
Tās laikā iespējams noņemt virsmas nosēdumus un atjaunot zobu dabisko krāsu. Tomēr higiēna neizbalina pašu dentīnu un nemaina zoba dabisko toni.
Zobu balināšanas plāksnītes
Zobu balināšanas plāksnītes ir ērts mājas balināšanas risinājums, kas var palīdzēt pakāpeniski padarīt zobus gaišākus.
Plāksnītes satur balinošu gēlu, kas iedarbojas uz zobu pigmentiem. Atkarībā no produkta un sākotnējā zobu toņa rezultāts var kļūt pamanāms jau pēc vairākām lietošanas reizēm.
Lai iegūtu vienmērīgu rezultātu, svarīgi ievērot produkta lietošanas instrukciju un neturēt plāksnītes ilgāk par norādīto laiku.
Balināšanas kapes un gēls
Atkārtoti lietojamas zobu kapes kopā ar balinošu gēlu (zobu balināšanas komplekti) var būt piemērotas cilvēkiem, kuri vēlas kontrolēt balināšanas kursa intensitāti.
Svarīgi lietot piemērotu gēla daudzumu. Pārāk liels gēla daudzums nepadarīs zobus baltākus ātrāk, taču var palielināt smaganu kairinājuma vai zobu jutīguma risku.
Balinoša zobu pasta
Balinošas zobu pastas parasti palīdz noņemt vieglus virsmas traipus, taču tās būtiski nemaina zoba dabisko toni.
Tās vairāk piemērotas:
- balināšanas rezultāta uzturēšanai;
- kafijas un tējas traipu mazināšanai;
- regulārai mutes dobuma kopšanai.
Izvēloties balinošu zobu pastu, jāpievērš uzmanība tās abrazivitātei. Pārāk agresīva pasta, lietojot to ilgstoši, var veicināt emaljas nodilumu.
Vai vecākus zobus balināt ir droši?
Vecums pats par sevi parasti nav šķērslis zobu balināšanai. Svarīgāks ir zobu un smaganu stāvoklis.
Pirms balināšanas jāpārliecinās, ka nav:
- neārstētu caurumu;
- smaganu iekaisuma;
- plaisu zobos;
- izteikta zobu jutīguma;
- atkāpušos smaganu un atsegtu zobu sakņu;
- bojātu plombju vai citu restaurāciju.
Jāņem vērā, ka plombes, kroņi, tilti un venīri balināšanas laikā savu krāsu nemaina. Ja priekšzobos ir redzamas restaurācijas, pēc dabisko zobu balināšanas var rasties toņu atšķirība.
Šādā situācijā ieteicams konsultēties ar zobārstu par piemērotāko risinājumu.
Kā palēnināt zobu dzeltēšanu?
Pilnībā apturēt zobu dabisko novecošanos nav iespējams, tomēr ar pareiziem paradumiem iespējams ilgāk saglabāt gaišāku smaidu.
Ieteicams:
- tīrīt zobus divas reizes dienā;
- regulāri lietot zobu diegu vai starpzobu birstītes;
- apmeklēt zobu higiēnistu;
- ierobežot smēķēšanu;
- pēc kafijas un tējas izskalot muti ar ūdeni;
- nepārspīlēt ar skābiem un gāzētiem dzērieniem;
- neizmantot pārāk cietu zobu birsti;
- nelietot balinošus produktus biežāk, nekā norādīts instrukcijā;
- uzturēt pietiekamu siekalu izdalīšanos un dzert ūdeni.
Pēc skābu ēdienu vai dzērienu lietošanas nevajadzētu uzreiz agresīvi tīrīt zobus. Vēlams vispirms izskalot muti ar ūdeni un nogaidīt aptuveni 30 minūtes.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai dzeltenīgi zobi nozīmē, ka tie ir neveseli?
Nē. Zobu dabiskā krāsa var būt viegli dzeltenīga, jo zem caurspīdīgās emaljas atrodas dentīns. Arī pilnīgi veseli zobi var nebūt sniegbalti.
Kāpēc zobi pēc profesionālās higiēnas joprojām ir dzeltenīgi?
Profesionālā higiēna noņem aplikumu, zobakmeni un virsmas traipus, taču tā nemaina zobu dabisko toni. Ja dzeltenīgā krāsa rodas no dentīna, tās mazināšanai var būt nepieciešama zobu balināšana.
Vai balinoša zobu pasta var izbalināt dzeltenus zobus?
Balinoša zobu pasta galvenokārt noņem virsmas pigmentus. Tā var palīdzēt uzturēt gaišāku smaidu, taču parasti nespēj būtiski mainīt zoba iekšējo krāsu.
Kāpēc viens zobs ir tumšāks par pārējiem?
Atsevišķa zoba krāsas maiņa var būt saistīta ar traumu, nerva bojājumu, iepriekšēju ārstēšanu vai zoba audu izmaiņām. Šādā gadījumā nepieciešama zobārsta konsultācija.
Vai zobu balināšanas rezultāts saglabājas pastāvīgi?
Nē. Ar laiku zobi atkal var kļūt tumšāki, īpaši, ja regulāri tiek lietota kafija, tēja, sarkanvīns vai tabakas izstrādājumi. Rezultātu iespējams uzturēt ar pareizu mutes kopšanu un periodisku balināšanas kursa atkārtošanu atbilstoši produkta norādījumiem.
Noslēgumā
Zobi ar vecumu kļūst dzeltenāki galvenokārt tādēļ, ka emalja pakāpeniski kļūst plānāka, bet zem tās esošais dentīns — tumšāks un izteiktāk redzams. Zobu toni papildus ietekmē kafija, tēja, smēķēšana, pārtikas pigmenti, aplikums un zobakmens.
Daļa krāsas izmaiņu ir pilnīgi dabiska, tomēr gaišāku smaidu iespējams atgūt ar profesionālu zobu higiēnu, zobu balināšanas plāksnītēm, kapēm un piemērotiem mutes kopšanas līdzekļiem.
Svarīgākais ir izvēlēties zobu un smaganu stāvoklim piemērotu metodi, ievērot lietošanas instrukciju un necensties panākt nedabiski baltu rezultātu pārāk īsā laikā.

