Vecākiem jāapzinās, ka sestie zobi, jeb pirmie lielie dzerokļi, mutes dobumā ir ļoti svarīgi, tie nosaka mūsu sakodienu. Zobārstniecībā tos dēvē par sakodiena atslēgu. Ja šis zobs agrīni tiek zaudēts (ekstrahēts) vai tam ir bojāta liela zobu audu virsma, jārēķinās, ka dabas dotais sakodiens var izmainīties. Tieši sestie zobi ir viens no būtiskiem nosacījuma faktoriem, vai bērnam būs ideāls, krustveida, dziļš vai pat dziļš traumatisks sakodiens, kura koriģēšanā būs jāiegulda ne mazums naudas.

Ko lai iesāk, un kā izvairīties no lielo dzerokļu bojāšanās agrīnā (no 5.5- 7 gadiem) un vēlīnā maiņas sakodienā (no 12-14 gadiem)?

Pirmkārt, rūpīgi veikt apskates divas reizes gadā. Rūpīgi tīrīt zobus ar fluora saturošu zobu pastu un atbilstoša lieluma (tas jāizvērtē pēc bērna žokļa un zobu lieluma) mīkstu zobu birstīti. Nav obligāti jātīra tikai ar savam vecumam atbilstošu zobu birsti, to var darīt arī ar mazākiem bērniem paredzētu zobu birstīti, galvenais, lai ērti to lietot.

Vēl viens unikāls, profilaktisks līdzeklis pret pastāvīgo zobu bojāšanos ir silants. To lieto tikai profesionāli, uzklājot uz pirmo un otro pastāvīgo dzerokļu kožamajām virsmām.

Kas ir silanti?

Silants ir fluoru saturošs, viskozs, balts, plastisks, gaismā cietējošs profilakses līdzeklis. To izmanto kā kožamo virsmu pārklājumu augšžokļa un apakšžokļa pastāvīgajiem pirmajiem un otrajiem dzerokļiem.

Kāda nozīme ir silantiem?

images (12)Tie aizsargā zobu kožamās virsmas no kariesa. Zobu kožamajās virsmās anatomiski atrodas fisūras jeb rieviņas. Tās var būt dažādas formas. Visbiežāk sastopamas ir šauras un dziļas fisūras. Tās ir grūtāk iztīrīt, tāpēc sakrājoties ēdienu un dzērienu radītajam aplikumam, ar laiku var veidoties kariess.

Kāpēc silanti jāklāj tieši uz pirmajiem un otrajiem pastāvīgajiem dzerokļiem?

Ikdienā lietoto dzērienu un ēdienu sastāvā esošie cukuri sakrājas uz aizmugurējo zobu kožamajām virsmām. Ar šiem zobiem mēs barību smalcinām un sakožam. Uz kožamajām virsmām veidotās fisūras ar zobu birstīti ir grūti iztīrīt, jo nav iespējams aizsniegties līdz fisūru pamatnei.

Vai silantu uzklāšana sāp?

Silantu uzklāšana ir nesāpīga! Tā ir ātra un ērta, aptuveni 5 minūtes katram zobam. Tomēr pacientam jābūt pacietīgam un jātur mute pietiekami plaši vaļā, jo zobs, kas tiks pārklāts ar silantu, ir jāizolē no siekalām!

Kā silantus uzklāj?

No sākuma zobus rūpīgi notīra ar birstīti vai gumijas kausiņu un zobu pastu. Tad zobu izolē no siekalām. Zoba kožamo virsmu aptuveni 20-30 sek. nokodina , lai zobs būtu sterils. Uzmanīgi, ar ūdeni, zoba virsmu noskalo un ar gaisa strūklu nosusina. Silants ar tievu šļircīti tiek ienests fisūrās. Tad ar polimerizācijas lampu silantu sacietina (20-30sek). Ēst un dzert pēc silantu uzklāšanas var pēc stundas.

Cik ilgi silanti turēsies?

Katram pacientam šis laiks būs idividuāls. Jāņem vērā sakodiens- ja ir tiešs un dziļš sakodiens, tendence bruksēt jeb rīvēt zobus naktī silanti nodils ātrāk. Tāpat ir svarīgi vai pacients regulāri tīra zobus. Silanti var kalpot no diviem līdz pat desmit gadiem.

Kad silantus var sākt klāt?

Silantus klāj pastāvīgajiem lielajiem un mazajiem dzerokļiem tiklīdz tie ir izšķīlušies, un to kožamās virsmas vairs nepārklāj smaganas.

Kādam ir jābūt zobam, lai uz tā varētu klāt silantus?

Zoba kožamajai virsmai jābūt intaktai, veselai. Zobs nedrīkst būt plombēts. Zoba kožamā virsma nedrīkst būt pigmentēta.

Vai silantus klāj arī uz piena zobiem?

Jā, silantus uz piena zobiem klāj, ja zoba anatomiskā forma to atļauj, un mazais pacients ir pietiekoši pacietīgs.

Vai silantus var klāt arī pieaugušie, ja to lielie un mazie dzerokļi ir labā stāvoklī?

Jā, protams, pacientiem, kuriem vēl ir intaktas, veselas, lielo un mazo dzerokļu kožamās virsmas to var darīt.

Kāpēc silantus vajadzētu klāt?

Tādēļ, ka tie veido fluora saturošu aizsargbarjeru skābēm un cukuriem, kas nelabvēlīgi ietekmē zobu kožamās virsmas, radot kariesu. Ir taču patīkamāk uzklāt silantus uz veseliem zobiem, kas prasa mazāk līdzekļu un laika, un ir nesāpīgi, nekā labot bojātos zobus. Diemžēl vairums bērnu tiek vesti pie zobārsta, kad kariess ir progresējis un zobs sāp. Statistika pierāda, ka dzīves laikā vismaz 50% pacientu ir laboti vai ekstrahēti (izrauti) pirmie dzerokļi. Kādēl tā? Ļoti vienkārši! Maz vecāku nojauš, ka 6-7 gadu vecumā, vienā laikā ar augšējiem un apakšējiem priekšējiem zobiem, šķilas arī sestie, lielie pastāvīgie dzerokļi. To lokalizācija- pašā zobu rindas galā, it sevišķi augšžoklī, apgrūtina to tīrīšanu, līdz ar to tiem ir tendence vairāk bojāties. Tikai retais vecāks zina, ka bērniem zobu tīrīšana obligāti jākontrolē līdz 9 gadiem.

Kariesa riska faktori:

Zems Risks

  • Pēdējā pusgada laikā, neviena jauna kariesa.
  • Laba mutes dobu higiēna.
  • Regulārs zobārsta apmeklējums divas reizes gadā.

Vidējs Risks

  • Viens jauns, atgriezenisks, sekundārs kariess.
  • Dziļas zobu kožamajā virsmā bedrītes un fisūras.
  • Augsts kariesa risks ģimenē.
  • Iepriekš bijis fisūru un bedrīšu kariess.
  • Kariess agrīnā vecumā.
  • Biežs saldumu patēriņš.
  • Samazināts siekalu daudzums.
  • Pavirša mutes dobuma higiēna.
  • Neregulārs zobārsta apmeklējums.
  • Nepilnvērtīga fluorīdu uzņemšana.

Breketes

Augsts Risks

  • Divi vai vairāki sekundāri kariesi pēdējā gada laikā.
  • Dziļas fisūras un bedrītes.
  • Vecākiem augsts kariesa risks.
  • Agrīns kariess.
  • Jau bijis fisūru vai bedrīšu kariess.
  • Bieža saldumu lietošana.
  • Slikta mutes dobuma higiēna (tīra zobus vienu reizi dienā, vai netīra nemaz).
  • Samazināts siekalu daudzums.
  • Smagas vispārīgās saslimšanas (iedzimtas sirds kaites, cukura diabēts, epilepsija, ģenētiski pārmantoti
  • sindromi, garīga atpalicība, bērni ar īpašajām vajadzībām).
Zobu balināšanas komplekts

Tikai šodien 30% atlaide


Iegūstiet 3-7 toņus gaišākus zobus ar mājas balināšanas komplektu